Kāpēc abas skalas pie −40 rāda vienādu vērtību?

Ja pieņem x = x × 9/5 + 32, iegūst x = −40. Tas ir vienīgais punkts, kur Celsija un Fārenheita skalas rāda vienādu skaitli.

Vai Kelvinu raksta ar grāda zīmi?

Nē. Pareizs pieraksts ir 300 K, bez grāda zīmes, jo kelvins ir pilnvērtīga SI vienība, nevis tikai grādu skala.

Kāda ir normāla ķermeņa temperatūra Fārenheita grādos?

Aptuveni 97,9–98,6 °F, kas ir 36,6–37 °C. Patiesā norma katram cilvēkam nedaudz atšķiras, un nozīme ir arī mērīšanas vietai.

Vai dubultot un pieskaitīt 30 ir precīza metode?

Nē, tas ir tikai novērtējums. Laikapstākļiem tas der, bet precīzam darbam izmantojiet pilno formulu °F = °C × 9/5 + 32.

Celsija, Fārenheita un Kelvina skalas: formulas un piemēri

Temperatūru mēra trīs skalās: Celsija, Fārenheita un Kelvina. Šajā rakstā sniegtas precīzas formulas, paskaidrots, kur tiek izmantota katra skala, un parādīts, kā bez kalkulatora ātri novērtēt pārrēķinu.

Trīs skalas, trīs mērķi

Celsija skalu (°C) izmanto Latvijā un lielākajā daļā pasaules: laika prognozēs, ēdiena gatavošanā un medicīnā. Fārenheita skalu (°F) ikdienā izmanto galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs un dažās citās valstīs. Kelvins (K) ir zinātnes un inženierijas vienība, un to raksta bez grāda zīmes: 300 K, nevis 300 °K.

Viens Celsija grāds un viens kelvins ir vienāda lieluma; atšķiras tikai nulles punkts. Fārenheita grāds ir mazāks: viens Celsija grāds ir vienāds ar 1,8 Fārenheita grādiem.

Precīzas formulas

No Celsija uz Fārenheitu: °F = °C × 9/5 + 32. No Fārenheita uz Celsiju: °C = (°F − 32) × 5/9. No Celsija uz Kelvinu: K = °C + 273,15. No Kelvina uz Celsiju: °C = K − 273,15.

Piemērs: 25 °C ir 25 × 1,8 + 32 = 77 °F un 298,15 K. Vēl viens: 100 °F ir (100 − 32) × 5/9 = 37,8 °C. Uzmanieties ar iekavām: vispirms atņemiet 32 un tikai pēc tam reiziniet.

Aprēķini galvā

Lai aptuveni pārrēķinātu Celsija grādus Fārenheita grādos, skaitli dubultojiet un pieskaitiet 30. Piemēram, 20 °C dod 40 + 30 = 70 °F, bet patiesā vērtība ir 68 °F. Tas ir tikai tuvinājums: kļūda pieaug, jo vairāk attālināties no aptuveni 10 °C, taču laika apstākļu novērtēšanai tas der.

Pretējā virzienā no Fārenheita atņemiet 30 un rezultātu sadaliet uz pusēm: 70 °F dod 20 °C, bet patiesā vērtība ir 21,1 °C. Ja vajadzīgs drošs rezultāts, piemēram, gatavojot ēdienu vai mērot ķermeņa temperatūru, izmantojiet īsto formulu vai pārveidotāju.

Noderīgas atsauces temperatūras

Situācija	°C	°F	K
Absolūtā nulle	−273,15	−459,67	0
Punkts, kurā abas skalas sakrīt	−40	−40	233,15
Ūdens sasalst	0	32	273,15
Istabas temperatūra (aptuveni)	20	68	293,15
Normāla ķermeņa temperatūra (apmēram)	36,6 – 37	97,9 – 98,6	309,75 – 310,15
Ūdens vārās (jūras līmenī)	100	212	373,15

Krāsns un virtuves temperatūras

Amerikāņu receptēs krāsns temperatūra ir norādīta Fārenheita grādos. Biežāk sastopamie ekvivalenti: 160 °C ≈ 320 °F, 180 °C ≈ 356 °F (receptēs to bieži noapaļo uz 350 °F), 200 °C ≈ 392 °F un 220 °C ≈ 428 °F.

Ņemiet vērā, ka krāsnis atšķiras: norādītā temperatūra var nedaudz nesakrist, un ar ventilatoru (konvekciju) receptes bieži iesaka temperatūru pazemināt aptuveni par 20 °C. Šādos gadījumos vērojiet pazīmes, ka ēdiens ir gatavs, nevis paļaujieties tikai uz skaitli.

Īsa vēsture

Daniels Gabriels Fārenheits savu skalu ierosināja ap 1724. gadu, ar ūdens sasalšanu pie 32 un vārīšanos pie 212 grādiem. Anderss Celsijs 1742. gadā ierosināja simt grādu skalu, taču sākumā tā bija pretēja: vārīšanās bija 0, bet sasalšana 100. Drīz skala tika apgriezta mums pazīstamajā formā.

Kelvina skala nosaukta britu fiziķa Viljama Tomsona, vēlākā lorda Kelvina, vārdā. Tās nulle ir absolūtā nulle, zemākā teorētiski iespējamā temperatūra, aptuveni −273,15 °C. Pašreizējā SI sistēmā kelvins tiek definēts ar fizikālu konstanti, nevis ar ūdens īpašībām.

Aprēķinu piemēri

Lai formulas kļūtu taustāmas, daži aprēķini. −10 °C: −10 × 1,8 = −18, pieskaitot 32, iegūst 14 °F. 30 °C: 30 × 1,8 + 32 = 86 °F. 50 °F: (50 − 32) × 5/9 = 10 °C. 350 °F: (350 − 32) × 5/9 ≈ 176,7 °C. 450 °F: (450 − 32) × 5/9 ≈ 232,2 °C. Ledusskapis ar aptuveni 4 °C ir apmēram 39 °F, bet saldētava ar −18 °C ir gandrīz tieši 0 °F (precīzi −0,4 °F).

Zinot, ka katriem 10 °C atbilst 18 °F izmaiņas, varat izveidot savu orientieru tabulu: 0 °C = 32 °F, 10 °C = 50 °F, 20 °C = 68 °F, 30 °C = 86 °F, 40 °C = 104 °F.

Kur ātrais paņēmiens dod kļūdu

Noteikums dubultot un pieskaitīt 30 ir ērts, taču tā kļūda pieaug, attālinoties no mēreniem temperatūras lielumiem. Salīdziniet:

°C	Ātrā metode (×2 + 30)	Patiesā vērtība, °F	Starpība, °F
0	30	32	2
10	50	50	0
20	70	68	2
30	90	86	4
40	110	104	6
−10	10	14	4

Biežākās kļūdas

Pirmā kļūda ir jaukt temperatūru ar temperatūras starpību. Ja gaiss sasilis par 10 °C, tās ir 18 °F izmaiņas, nevis 50 °F, jo 32 tiek pieskaitīti tikai tad, kad pārrēķina faktisku temperatūru, nevis starpību. Otrā ir aizmirst iekavas vai veikt darbības nepareizā secībā, piemēram, reizināt ar 5/9 pirms 32 atņemšanas.

Trešā: Kelvina pieraksts. K raksta bez grāda zīmes, un to nedrīkst jaukt ar Celsija grādu. Ceturtā: krāsns skalas. Dažās valstīs receptēs izmanto gāzes atzīmes, kas nav ne Fārenheita, ne Celsija grādi, tāpēc tās jāpārrēķina pēc ražotāja tabulas.

Kontrolsaraksts

Vai zināt, kādā skalā vērtība ir izteikta (°C, °F vai K)?
Vai pārrēķināt temperatūru vai temperatūras starpību?
Vai formulu pielietojāt pareizajā virzienā?
Vai rezultātu pārbaudījāt pret orientieriem: 0 °C = 32 °F, 20 °C = 68 °F, 100 °C = 212 °F?